Ja ar vietējo ražošanu nepietiek, Nīderlandei ir iespējas piegādāt sīpolus uz jebkuru vietu pasaulē, saka Nīderlandes sīpolu asociācijas (HOA) priekšsēdētājs Gijsbrehts Ginters. “Nosacījums ir tāds, ka mūsu sīpoli ir par pieņemamu cenu. Tāpēc mums ir jānodrošina, lai ražošanas izmaksas visā ķēdē būtu ierobežotas, raža būtu augsta un kvalitāte būtu izcila.
Šonedēļ Drontenā Ziemeļu un Centrālās Nīderlandes lauksaimniecības gadatirgū Sīpolu dienā Junters stāstīja par Nīderlandes konkurences stāvokli. Nīderlandes Tirdzniecības kameras prezidents nākotnē raugās optimistiski. Īpaši pārdošanas sezonas pirmajā pusē no jūlija līdz gada beigām viņš saskata iespējas palielināt eksportu, īpaši uz Āfrikas un Āzijas galamērķiem.
Pamatojoties uz FAO Pasaules pārtikas organizācijas statistiku, Ginters ziņo, ka pēdējo divdesmit gadu laikā sīpolu ražošana pasaulē ir dubultojusies. No kopējās 5.8 miljonu hektāru ražošanas platības 2021. gadā Nīderlande veido tikai 0.6 procentus. No kopējās aptuveni 106 miljonu tonnu sīpolu produkcijas Nīderlandes daļa ir 1.5 procenti.
Vienlaikus ar ražošanu visā pasaulē vērojams gandrīz eksponenciāls sīpolu patēriņa pieaugums. Pēc Gintera domām, tas ir saistīts ar iedzīvotāju skaita pieaugumu. Bet tas ir arī tāpēc, ka pasaules iedzīvotāji sāk ēst vairāk sīpolu. "Pirms divdesmit gadiem vidējais patēriņš uz vienu cilvēku bija 8 kilogrami gadā, bet tagad tas ir 13 kilogrami un 20. gadā varētu pieaugt līdz 2050 kilogramiem."
Patēriņa un līdz ar to arī pieprasījuma pieauguma smaguma centrs pēc sīpoliem ir Āzijā un Āfrikā. Ginters saka, ka vidējais patēriņš tādā valstī kā Senegāla ir 35-40 kilogrami uz vienu iedzīvotāju. "Sīpoli ir svarīga pārtikas kultūra. Īpaši reģionos ar spēcīgu iedzīvotāju skaita pieaugumu sīpoli ir ēdienkartē katru dienu.
Pēc Gintera aprēķiniem, ja pieprasījums patiešām turpināsies, 2050. gadā sīpolu piegādēm pasaules tirgum būs nepieciešami 180 miljoni tonnu. Vienlaikus viņš atzīmē, ka sīpolu ražas klimata pārmaiņu dēļ visā pasaulē stagnē un pieejamās lauksaimniecības platības sarūk. "Šīs norises nozīmē, ka dažkārt var būt trūkums."
Ginters norāda, ka aptuveni 92 procenti no pasaules sīpolu produkcijas ir paredzēti vietējiem tirgiem. Tātad būtībā sīpolu tirdzniecība galvenokārt ir vērsta uz vietējiem iedzīvotājiem. Kopējais eksporta tirgus šobrīd ir tikai 8 procenti jeb aptuveni 8.5 līdz 9 miljoni tonnu. Nīderlande veido 20 procentus no visas starptautiskās sīpolu tirdzniecības.
Mārketinga sezonas pirmā puse
Ņemot vērā pieaugošos pieprasījuma un piedāvājuma ierobežojumus, Ginters secina, ka Nīderlandei ir iespēja. Vislielāko pieprasījumu viņš sagaida no Āzijas un Āfrikas, un tāpēc Nīderlandes eksports mārketinga sezonas pirmajos mēnešos pieaugs vēl vairāk. "Mārketinga sezonas pirmajā un otrajā pusē apjomu attiecība bija 40-60, kas tagad ir mainījusies uz 60-40 un var turpināties līdz 70-30."
Saskaņā ar HOA priekšsēdētāja teikto, holandiešu loka atšķirīgais raksturs un pieejamība ir ļoti svarīga tās eksporta pozīcijām. “Mūsu sīpoli ir pazīstami ar savu labo kvalitāti un izcilo uzglabāšanas kvalitāti. Taču mums ir arī jāsaprot, ka sīpolu piegādei globālajam tirgum ir alternatīvas, un tāpēc mums nevajadzētu noteikt cenas ārpus tirgus.
Pēc Gintera domām, lai būtu konkurētspējīgs, ir svarīgi zināt savas izmaksas. Turklāt, audzējot, ir svarīgi, lai ražība saglabātos augsta, jo īpaši ņemot vērā arvien pieaugošās iespējamās izmaksas lauksaimniekiem. Ginters cita starpā atsaucas uz ziņojumu, kurā Wageningen University & Research apgalvo, ka vidējas laukaugu saimniecības izmaksas 51,000. gadā pieaugušas par 2022 15 eiro jeb XNUMX procentiem.
Ietekmē labu ražu
Aprēķinot rādītāju, Ginters parāda, ka, saražojot 55 tonnas no hektāra, Nīderlandes ražotājiem sīpolu pašizmaksa ir 16 eiro par 100 kilogramiem. Tas attiecas uz sīpoliem, kas decembrī tika piegādāti sausi no kūts. "Izmaksu aprēķināšana vienmēr ir riskanta pieņēmumu dēļ," viņš atzīst. 'Bet, ja mēs veiksim tādu pašu aprēķinu ar 80 tonnu ražu, tad izmaksas būs 11 eiro par 100 kilogramiem. Tas parāda, kāda ir labas ražas ietekme.