Tā īstenošanai sešu gadu laikā plānots atvēlēt vairāk nekā 3 miljardus rubļu.
Tagad aptuveni 80% no sējumu platības aizņem importētie dārzeņu kultūru hibrīdi.
Zemkopības ministrija Federālās zinātniski tehniskās programmas (FSTP) lauksaimniecības attīstībai 2017.-2030.gadam ietvaros kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Krievijas Zinātņu akadēmiju ir izstrādājusi apakšprogrammu “Attīstība dārzeņu kultūru selekcija un sēklu ražošana. Valdības dekrēta projekts par tā iekļaušanu FSTP ir ievietots normatīvo aktu projektu portālā. Apakšprogramma ir vērsta uz konkurētspējīgu pašmāju dārzeņu kultūru šķirņu un hibrīdu, kā arī uz jaunākajiem zinātnes sasniegumiem balstītu tehnoloģiju izveidi un ieviešanu, teikts dokumenta paskaidrojumā.
Valsts iedzīvotāju ikgadējā nepieciešamība pēc svaigiem dārzeņiem tiek lēsta 18.3 miljonu tonnu apmērā, vietējās produkcijas iztrūkums ir 19.8% un to kompensē imports, savukārt dārzeņu patēriņš ir par 22.9% zem normas, aprēķināja dokumenta autori.
Paskaidrojuma rakstā teikts, ka dārzeņu kultūrās lielāko īpatsvaru ieņem tomāti (16%), kāposti (15%), sīpoli (11.9%), burkāni (9%) un gurķi (7.8%). Vienlaikus Zemkopības ministrija atzīmē “boršča” komplekta dārzeņu ražas pieaugumu. Līdz ar to pēdējo 10 gadu laikā kāpostu vidējā ražība pieaugusi no 230 c/ha līdz 344 c/ha, bietēm – no 180 c/ha līdz 243 c/ha, burkāniem – no 186 c/ha līdz 298 c/ha. ha, sīpoli – no 174 c/ha līdz 285 c/ha. “Galvenie faktori ražas palielināšanai bija augstražīgu dārzeņu kultūru, galvenokārt ārvalstu selekcijas, šķirņu un hibrīdu izmantošana un intensīvu tehnoloģiju izmantošana dārzeņu audzēšanai atklātā un aizsargātā zemē. Taču dārzeņu kultūru raža Krievijā ir ievērojami zemāka nekā attīstītajās pasaules valstīs,” atzīst apakšprogrammas autori, precizējot, ka aptuveni 80% no sējumu platībām aizņem importētie dārzeņu kultūru hibrīdi.
Vietējās selekcijas zemo konkurētspēju nosaka lēna jaunu šķirņu un hibrīdu ieviešana, sēklu un stādāmā materiāla tirgum nepieciešamās infrastruktūras nepietiekama attīstība vai trūkums, autortiesību un patentu īpašnieku tiesību aizsardzības problēmas, kā arī novecojis fiziskais stāvoklis. un morāli tehniskā bāze selekcijas darbam un sēklkopībai, teikts paskaidrojuma rakstā. FNTP apakšprogramma ir paredzēta šo problēmu risināšanai.
Apakšprogrammā ir ietverti mērķrādītāji reģistrēto intelektuālās darbības rezultātu skaitam, dārzeņu kultūru šķirņu un hibrīdu kolekciju skaitam, organizācijām, kuras ir izveidojušas zinātniskas nodaļas šajā jomā utt. Jo īpaši dokuments attiecas uz jauniem tomātu hibrīdiem, gurķi, baklažāni, pipari, burkāni un citi dārzeņi. Apakšprogrammu plānots īstenot ar sarežģītu zinātniski tehnisko projektu palīdzību. Galvenais uzsvars tiks likts uz projektu pasūtītāju atbildību par jaunu šķirņu un hibrīdu, kā arī tehnoloģiju ieviešanu rūpnieciskajā ražošanā. Jauno konkurētspējīgo hibrīdu sēklu īpatsvaram kopējā šķirņu un hibrīdu sēklu apjomā apakšprogrammas īstenošanas rezultātā jābūt no 15% līdz 50%, atkarībā no ražas.
Apakšprogramma paredzēta 2024.-2030.gadam, tās īstenošanai plānots atvēlēt vairāk nekā 3 miljardus rubļu. no federālā budžeta. Vienlaikus lēmumprojektā atzīmēts, ka budžeta asignējumu apjoms tiks precizēts, pārdalot Valsts programmas īstenošanai paredzētos federālā budžeta līdzekļus, kā arī papildu ienākumus no agrorūpnieciskajiem un zivsaimniecības kompleksiem.