#Lauksaimniecība #Eiropa #Darbaspēks #Demogrāfija #Zemes sadale #Industrializācija #Ilgtspēja
Eiropas Savienībā lauksaimniecības nozare ir nozīmīgs darba devējs ar aptuveni 8.6 miljoniem cilvēku, kas veido 4.2% no kopējā darbaspēka. Rumānija un Polija ir galvenās dalībnieces, kas lepojas ar lielāko lauksaimniecības darbaspēka skaitu. Tomēr šī statistika tikai skrāpē virsmu, jo ražas novākšana joprojām ir sezonāla darbība, un daudzi no tiem ir iesaistīti ar pagaidu līgumiem, radot niansētu nodarbinātības ainavu. Ņemot vērā šādas nianses, Eurostat piedāvā aptuveni 17 miljonu darbaspēku nozarē.
Eiropas lauksaimniecības nozare, kurā tradicionāli dominē vīrieši, un ievērojama daļa lauku saimniecību vadītāju ir vecāki par 55 gadiem, saskaras ar demogrāfiskām problēmām. Ievērojama dzimumu nelīdzsvarotība joprojām pastāv, īpaši Nīderlandē, kur sievietes veido tikai 5.6 % lauksaimnieku. Pretēji tam, Latvija un Lietuva uzrāda progresu ceļā uz līdzsvarotāku dzimumu attiecību. Uz 157 miljoniem hektāru apstrādātās zemes, kas sadalīta starp 9.1 miljonu saimniecību, atklājas krasa nevienlīdzība zemes sadalē. Apmēram 52% lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir tikai 4% saimniecību pārziņā, kas pārsniedz 100 hektārus. Turpretim mazās saimniecības, kuru platība ir mazāka par 5 hektāriem, izmanto tikai 6% no pieejamās zemes, lai gan tās veido 40% no visām saimniecībām.
Šī nesamērīgā zemes koncentrācija atspoguļo lauksaimniecības industrializāciju, kur atsevišķas korporācijas izmanto progresīvas tehnoloģijas, iekārtas un metodes, lai ražotu milzīgu daudzumu labības pasaules tirgum.
Eiropas lauksaimniecības ainava atspoguļo tradīciju, industrializācijas un demogrāfisko pārmaiņu sarežģītu mijiedarbību. Kamēr dominē liela mēroga lauksaimniecība, sīksaimnieki cīnās par dzīvotspēju. Dzimumu nevienlīdzības novēršana un ilgtspējīgas prakses veicināšana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu nozares noturību un iekļautību, ņemot vērā mainīgās problēmas.