Par laikapstākļiem pagājušajā lauksaimniecības sezonā zemnieki īsti nesūdzējās. Nu jā, pavasaris ievilkās nedaudz ilgāk un maijs izrādījās auksts, tāpēc sējas akcija sākās par vēlu. Bet viņi izkrita, un diezgan veiksmīgi. Bet vasara, par prieku zemniekiem, bija laipna. Lai arī septembra lietavas nedeva atelpu, tehnika laukos bija iestrēgusi, bet viss, ko vien varēja, tika izvilkts, izņemts un nolikts noliktavā. Ir pienācis laiks apkopot rezultātus.
Daudz vairāk nekā ik pa laikam radušās nepatikšanas mūsu lauksaimniekus uztrauca tas, ka plānotie plāni tika apdraudēti sankciju spiediena dēļ. Un tas ir lielas lauksaimniecības katastrofas priekšvakarā. Nozarē samazinājās investīcijas, pieauga kredītu procentu likmes, sadārdzinājās tehnika un rezerves daļas, mēslojums un ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi, sēklas un stādāmais materiāls...
Taču, godīgi sakot, valsts atbalsts nebija ilgi jāgaida. Valdība ieviesusi kredītbrīvdienas lauksaimniekiem, pagarinājusi īstermiņa atvieglotus kredītus, piešķīrusi jaunas subsīdijas un dotācijas gan lauksaimniecības uzņēmumiem, gan zemnieku saimniecībām. Atbalsta pasākumus var uzskaitīt tālāk, taču skaidrs arī bez uzskaitījumiem: tie visi šajā grūtajā laikā ir kļuvuši par nopietnu atbalstu valsts agrorūpnieciskajam kompleksam kopumā, Ļeņingradas apgabala lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. īpaši.
Rezultātā reģionālo lauksaimnieku atbalsts aizejošajā gadā pieauga līdz 7.3 miljardiem rubļu. 2022. gada desmit mēnešos reģionā kopumā saražota lauksaimniecības produkcija 99.3 miljardu rubļu apjomā – par 2.4% vairāk nekā pērn.
Ļeņingradas apgabala agroindustriālais komplekss balstās uz trim nozaru pīlāriem: lopkopību, augkopību un putnkopību. Lopkopībā ir prioritāte — piens. Lauksaimniecības bruto produkcijas struktūrā tas aizņem 20%.
Pēc piena ražošanas apjoma reģions ierindojies Krievijas reģionu desmitniekā. Un ilgu laiku tā palika pirmajā vietā pēc govju produktivitātes — citiem vārdiem sakot, pēc vidējās ražas no katras govs. Neveiksme notika tikai pērn, kad nenormāli karstās vasaras dēļ ar lieliem izslaukumiem nevarēja rēķināties.
Šogad gan viss atgriežas ierastajās sliedēs. Saskaņā ar prognozēm, kopējais piena bruto ražošanas apjoms LenAPK sasniegs 660 – 665 tūkstošus tonnu. Tajā pašā laikā katra govs vidēji dos 9375 kilogramus piena. Reģiona vadošajās audzēšanas saimniecībās šis rādītājs pārsniedzis 14 tūkst. Salīdzinājumam: Krievijas govju vidējā produktivitāte tiek prognozēta 6900 – 7000 kilogramu līmenī.
Otrs LenAPK filiāles valis strādā lopkopībā — augkopībā. Protams, ir lauki, kur audzē komerciālos kartupeļus. Ir lauki, kuros veiksmīgi tiek kultivēti “boršča komplekta” pārstāvji — kāposti un burkāni. Starp citu, šogad ļoti labas ražas un pozitīvus ražošanas apjomus deva gan kartupeļi, gan kāposti ar burkāniem: kartupeļi — 75 tūkst.t; dārzeņi — 74.5 tūkst.t. Pieaugums ir 15% no abiem. Taču valsts mērogā tas ir piliens spainī.
Lielākā daļa lauksaimniecības zemes tiek atvēlēta mājlopu barības vajadzībām. Uz tiem audzē daudzgadīgās un viengadīgās zāles, kas pēc tam nonāk rupjās un sulīgās barības ražošanā. Šeit ir lopbarības graudi. Tās produkcija šosezon sasniegusi rekordlielu 171 tūkstoti tonnu – par gandrīz 32 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Pieaugusi arī rapša ražošana — gandrīz par 90%. Īpaša uzmanība rapsim ir saprotama: reģiona augkopībā tā ir galvenā eļļas augu kultūra, kas dod augstu olbaltumvielu barību.
Visu lopbarības meklējumu rezultātā šogad uz katru liellopu reģionā tika uzglabāti 36 centneri tā dēvētās konvencionālās lopbarības vienības. Vienkārši sakot, šīs rezerves pietiks pusotram gadam no reģiona govju labi paēdušas dzīves. Nu, kur ir labi barota dzīvība, tur ir lielas ražas.
Ja atgriežamies pie dārzeņiem, tad LenAPK paliek tradicionāli spēcīgs spēlētājs slēgtās zemes dārzeņkopībā. Salātus vien reģiona siltumnīcās visu gadu audzē vairāk nekā divi desmiti sugu. Un ir arī vadošās kultūras - tomāti un gurķi.
Šeit iezīmējās jauninājums: siltumnīcas samazināja garaugļu gurķu un lielaugļu tomātu audzēšanas apjomu, aizstājot tos ar “maza izmēra” kornišonus un ķiršu tomātiem. Mums ir pārāk maz saulainu dienu un tikai gaišas dienas. Balto nakšu periodu, protams, neskaitot, bet tas ir tik īss...
Siltumnīcas dārzenis prasa apgaismojumu. Jo ilgāk tas aug, jo vairāk gaismas tam nepieciešams. Tas ir dārgs bizness. "Mazie sīkumi" nogatavojas ātrāk.
Bet pat pāreja uz kornišoni un ķiršiem nesamazināja siltumnīcas dārzeņu kopējo produkciju. Šī gada bruto tuvojas 100 tūkstošiem tonnu.
Tikmēr LenAPK augkopība ir izaugusi par apakšnozari – dārzkopību. Jaunie novada augļu dārzi sāka nest augļus vēl agrāk, bet laiks runāt par taustāmu ražu pienācis tikai tagad.
Šogad esam savākuši aptuveni 600 tonnas augļu un ogu. Avenes vien deva 160 tonnas, nedaudz atpalika zemenes — 150 tonnas, bija arī jāņogas, plūmes, ķirši. Nemaz nerunājot par āboliem un bumbieriem. Tas viss ir saistīts ar intensīva tipa dārzu nodošanu ekspluatācijā. Laikapstākļus ogu laukā veido unikālā, savā būtībā vienīgā siltumnīcu saimniecība Ļeņingradas apgabalā (un līdz šim arī visā Krievijā), kurā avenes audzē, izmantojot inovatīvu tuneļu tehnoloģiju — zem plēves. Siltumnīcās zemenes un zemenes audzē uz īpašiem plauktiem.
Taču tradicionālo ogu audzēšanu atklātā laukā neviens nav atcēlis. Lauksaimnieku sabiedrība ar to veiksmīgi nodarbojas. Tostarp reģiona ziemeļaustrumu reģionos, kas iepriekš tika uzskatīti par ļoti riskantiem kaprīzām kultūrām.
Un visbeidzot, trešais Ļeņingradas apgabala agrorūpnieciskā kompleksa “valis” ir putnkopība. Šogad visu reģiona putnu fermu dējējvistām vajadzētu izdalīt 3 miljardus 600 miljonus olu. Šodien vadošās olu rūpnīcas “Roskar” un “Sinyavinskaya” paplašina savu ražošanu. Severnaja putnu ferma arī palielina ražošanu. Bet viņai ir cita specializācija — viņa audzē broilerus gaļai.
Pagājušajā gadā Severnaja nodeva ekspluatācijā pusotru duci jaunu putnu novietņu. Šogad bija atdeve: ražošana pieauga par 6%. Ar to viņi neapstājās — lidoja tālāk: kaimiņu rajonā tiek celtas jaunas ēkas, kurās tiks turēts putna vecāku ganāmpulks.
Atdzīvojas arī ilgi cietusī putnu ferma “Russian—Vysotskaya” – bankrotējusi, maina saimniekus, stāv uz pilnīgas likvidācijas sliekšņa... Tagad te “nogatavojas” inkubācijai izdētās olas, un pēc pāris nedēļām pirmā mājputnu partija tiks nobarota. Putnu fermas projektētā jauda ir 20 tūkstoši tonnu putnu gaļas gadā.
“Šis gads ir viens no veiksmīgākajiem reģiona lauksaimniecībai,” rezumē Agrorūpnieciskā kompleksa komitejas priekšsēdētājs Oļegs Malaščenko. "Lai arī neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju valstī, esam izveidojuši rezervi nākotnei, lai ne tikai saglabātu visu galveno lauksaimniecības produktu veidu ražošanas apjomus, bet arī palielinātu tos."
Avots: https://spbvedomosti.ru