Ķīnas Zinātņu akadēmijas (CAS) Kuņmingas Botānikas institūta profesora Li Dežu komanda sadarbībā ar pētniekiem no Ķīnas Zinātņu akadēmijas (CAS) pārskata par augu kolonizācijas mehānismiem pēc izkliedes lielos attālumos (LDD) un pašreizējām saistītām zināšanām. CAS Xishuangbanna tropu botāniskais dārzs, Jeruzalemes Ebreju universitāte un Edinburgas universitāte.
Pārskats tika publicēts Ekoloģijas un evolūcijas tendences.
LDD ārpus sugas diapazona ir svarīgs globālās bioloģiskās daudzveidības izplatības virzītājspēks. Lai gan LDD notikumi ir reti un grūti kvantitatīvi nosakāmi un prognozējami, tie ir ļoti svarīgi bioģeogrāfijā, kur tie var ietekmēt biotas veidošanos, reakciju uz dabiskām un antropogēnām vides izmaiņām un invazīvo sugu izplatību.
Kā zināms, izkliedēšana ir efektīva tikai tad, ja tai seko veiksmīga ievešana, tomēr jaunākajos pētījumos par augu LDD ir tendence koncentrēties tikai uz izkliedes stadiju, kas nozīmē, ka nav pievērsta pietiekama uzmanība pēcizplatības izveidošanai. Līdz ar to acīmredzami trūkst konceptuālas sintēzes par post-LDD izveidošanos dažādos taksonos un telpiski un laika mērogos.
Prof. Li komanda gadu desmitiem ir strādājusi pie starpkontinentālās bioģeogrāfijas, filoģeogrāfijas un augu LDD. Veicot plašu literatūras izpēti, komanda apkopoja pašreizējās zināšanas par augu kolonizācijas fāzi pēc LDD izveides. Viņi identificēja sešus galvenos dibināšanas panākumus noteicošos faktorus: izplatīt spiedienu; funkcionālās īpašības; ekstrēmi notikumi un antropogēni traucējumi; plēsēji, konkurenti un savstarpēji; nišas elastība; un Allee efekts.
Pamatojoties uz to, viņi ierosināja vispārēju kvantitatīvu sistēmu pēcLDD izveidei, kuras mērķis ir nodrošināt kvantitatīvu teorētisko sistēmu kolonizācijas izpētei pēc LDD, kā arī līdzekli sugu invāzijas riska novērtēšanai.
Pēc pētnieku domām, bioģeogrāfija, filoģeogrāfija un kustību ekoloģija ir jāintegrē, lai precīzāk atklātu LDD notikumu rašanos, laiku un mehānismu.
Turklāt ir jāizpēta attiecības starp faktoriem, kas ietekmē izveidi, lai noteiktu to relatīvo nozīmi. Turklāt atšķirības izveides mehānismos pēc LDD ir jāsalīdzina gan ģeoloģiskā (miljoniem gadu), gan nesenā (antropocēna) laika skalā.
Kopumā šis pārskats sniedz konceptuālus un kvantitatīvus pamatlīnijas, lai aizpildītu pašreizējo zināšanu trūkumu attiecībā uz izveidi un uzlabotu mūsu izpratni par procesiem, kas veido globālo biotas dinamiku.
“Uzlabota izpratne par dibināšanu pēc LDD palīdzēs mums izprast pagātni un prognozēt nākotni strauju antropogēno pārmaiņu laikmetā. Tas var arī palīdzēt mazināt dažas šo izmaiņu nelabvēlīgās ietekmes, samazinot bioloģisko invāziju un palīdzot augiem pārvietoties, reaģējot uz klimata pārmaiņas,” sacīja prof. Li.