Krimas Federālās universitātes zinātnieki iestādījuši divus tūkstošus vīģu stādu, kas iegūti, mikropavairojot augus, un iekārtos vīģu dārzu. Projekts tiek īstenots atlases un stādaudzētavas centra un nacionālā projekta “Zinātne un universitātes” ietvaros. Par to paziņoja KFU augu mikroklonālās pavairošanas laboratorijas vadītājs Lavrs Krjukovs.
“Izejvielu paņēmām no savas plantācijas, atvedām augus uz laboratoriju un ievietojām īpašās barotnēs. Atkarībā no augu veida un šķirnes šīm barotnēm izvēlas dažādas barības vielas. Galvenais, ko izmanto: mikro- un makrosāļus, vitamīnus, hormonus un ogļhidrātus – saharozi, maltozi un citus. Mēs audzējam dažus augus uz cietām barotnēm, bet dažus uz šķidriem. Pēdējam mēs izmantojam bioreaktoru – trauku ar barotni, kur augs saņem nepieciešamās vielas un gaisu,” stāsta KFU Progresīvās zinātniskās un tehnoloģiskās attīstības centra speciālists Lavrs Krjukovs.
Tātad, izmantojot mikroklonālās pavairošanas metodi, zinātnieki saņēma divus tūkstošus stādu tikai no desmit auga zariem. Tagad stādi jau ir aklimatizēti un pārstādīti zemē adaptācijas siltumnīcā.
“Adaptācijas siltumnīcā augi pierod pie dabīgiem laikapstākļiem, jo in vitro sistēmā tie auga kontrolētā vidē. Šeit temperatūra svārstās no +5°C līdz +25°C. Un laistīšana notiek reizi nedēļā,” stāsta KFU Agrotehnoloģijas akadēmijas asociētais profesors Konstantīns Ivančenko.
Pēc eksperta domām, Krimas dienvidu piekrastē ir vislabākie apstākļi vīģu audzēšanai. Tieši tur, Forosā, atrodas KFU subtropu augļaugu selekcijas un stādaudzētavas centra izmēģinājumu lauks, kurā tiks ierīkots vīģu dārzs. Stādi paliks siltumnīcā līdz pavasara vidum.
Turklāt 2023. gadā KFU speciālisti plāno pievienot vīģes ciltsdarba sasniegumu reģistram. Lai to paveiktu, viņi četrus gadus veica pētījumus par subtropu kultūru: analizēja to koku ražu, kas jau aug universitātes plantācijās, un to augļu kvalitāti.
Pirmo ražu no jaunajiem stādiem zinātnieki savāks pēc diviem vai trim gadiem, rūpniecisko prognozē pēc pieciem gadiem.