Mazumtirdzniecības uzņēmumu asociācija (ACORT) ierosināja Zemkopības ministrijai no 1. gada 2022. oktobra līdz 31. gada 2023. martam EEK līmenī atcelt nodokļus vairāku dārzeņu, augļu, garneļu, lašu, foreļu, mīdiju importam, olīveļļa, olīvas, rieksti, arabikas kafija un robusta. Ministrija šo priekšlikumu izskata. Par to ziņo Kommersant, atsaucoties uz departamenta vēstuli nozaru asociācijām. ACORT Prezidija priekšsēdētājs Igors Karavajevs atzīmēja, ka tagad mazumtirdzniecības ķēdēm par šo preču importu jāmaksā nodeva 3-15% apmērā. Pasākuma nepieciešamību viņš skaidroja ar to, ka tas palīdzēs ierobežot produktu izmaksu pieaugumu patērētājiem.
Zemkopības ministrija solīja asociācijas priekšlikumu izskatīt Muitas un tarifu regulēšanas apakškomisijā. Taču Stavropoles apgabala stādu audzētāju un dārznieku asociācija jau ir iebildusi pret nodokļu atcelšanu ābolu, bumbieru, plūmju, ķiršu un persiku importam. Ābolu ražas sezonā importa produkcija aizņem 65-75% no tirgus, kas samazina vietējo augļu iepirkuma cenas un “grauj ekonomiku” Krievijas piegādātājiem.
Kāds Kommersant avots nozarē stāstīja, ka galvenie tomātu piegādātāji – Azerbaidžāna, Turcija un Turkmenistāna – to audzēšanai tērē daudz mazāk, kas samazina gala cenas. Nodokļu atcelšanas dēļ importa aizstāšana šajā jomā var palēnināties. Asociācijas Roschaikof izpilddirektors Ramazs Chanturia ierosināja, ka mazumtirgotāji vēlas atiestatīt maksu par preču importu, ko viņi paši importē. Viņš arī uzsvēra, ka līdz pat 80% kafijas tirgus aizņem uz vietas grauzdēti produkti, un nodevu nulles samazināšana skars Krievijas pārstrādātājus. Vienlaikus iniciatīvu atbalstīja Viskrievijas zvejnieku asociācija un Ogu savienība.
Agroinvestor avots dārzeņu tirgū atzīmēja, ka ACORT iniciatīva nekādā veidā nepalīdzēs ierobežot produktu cenas, jo nodevas nav noteicošais faktors. “Tomēr pasākums ietekmēs importa tirgus apjomu un var ietekmēt vietējās lauksaimniecības produkcijas ekonomiku. Importētājiem 5% nav nekas, bet Krievijas ražotājiem tā ir nopietna ietekme. Patērētājiem arī 5% ir maz, jo dārzeņi nav īpaši dārgi,” stāsta Agroinvestor sarunbiedre.
Viņš norādīja, ka Krievijā ik gadu pieaug ražošanas apjoms, piemēram, tomātu, mūsu valsts ir vērsta uz importa aizstāšanu. Un, ja ACORT iniciatīva tiks pieņemta, tad tirgū tiks nosūtīts signāls, ka valsts pāriet uz importētiem produktiem. "Šis signāls ir diezgan negatīvs, un nav skaidrs, kas siltumnīcu kompleksiem būtu jādara šādos apstākļos. Es domāju, ka piedāvātais pasākums ir nepareizs, jo īpaši tāpēc, ka mums ir pozitīva ražošanas dinamika,” sacīja avots. Viņaprāt, iniciatīvu var atbalstīt Rūpniecības un tirdzniecības ministrija, taču par to jāskata atsevišķi katram amatam. "Tur, kur nav pietiekami daudz dārzeņu vai citu produktu un tā ražošanas apjoms samazinās, par šo pasākumu ir vērts padomāt," viņš uzskata.
Biedrības "Rusprodsojuz" priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Ļeonovs aģentūrai Agroinvestor norādīja, ka, viņaprāt, lēmums par pienākumu atjaunošanu būtu jāpieņem tikai pēc visu seku apspriešanas ar tirgu. “Ja pastāv riski, ka ievedmuitas atcelšana var negatīvi ietekmēt Krievijas piegādātājus un pārstrādātājus, tad vismaz šī nostāja mums ir jāņem vērā, jo globālās pārtikas krīzes situācijā importa aizvietošanas palēnināšanos nevar pieļaut. ” uzskata eksperts.
Apvienības “Kubaņas audzētāji” ģenerāldirektors Nikolajs Ščerbakovs pagājušās nedēļas beigās nosūtīja vēstuli Zemkopības ministrijas vadītājam Dmitrijam Patruševam, kurā lūdz palīdzību augļu produktu un stādāmā materiāla importa aizliegšanā. no nedraudzīgām valstīm, kā arī vispār ierobežo ābolu un plūmju ievešanu ražas novākšanas un pašmāju augļu realizācijas laikā. Tika atzīmēts, ka Krasnodaras apgabala dārznieku zaudējumi no tirgus pārpildīšanas ar importētiem āboliem un plūmēm 2021. gadā sasniedza 1.7 miljardus rubļu.
Avots: https://www.agroinvestor.ru