Gan svaigu, gan apstrādātu kartupeļu nozarē rūpniecība paļaujas uz uzglabāšanu vairākus mēnešus. Zudumi uzglabāšanas laikā ir lieli, un tiek lēsts, ka uzglabāšanas zudumi ir 10% un bieži vien lielāki.
Eiropā nozare saskaras ar īpašu izaicinājumu visplašāk lietotā asnu nomācošā līdzekļa hlorprofāma (CIPC) zudums. Tas ir īpaši sarežģīti pārstrādes sektoram, ņemot vērā, ka uzglabāšana augstākā temperatūrā ir nepieciešama, lai izvairītos no cukura uzkrāšanās kvalitātes problēmām, ko izraisa uzglabāšana zemā temperatūrā, savukārt šajās augstākās temperatūrās asnu kontrole kļūst par lielāku problēmu. Pastāv alternatīvas asnu kontroles stratēģijas, taču neviena, kas pašlaik ir pieejama Eiropas rūpniecībai, nav tik efektīva kā CIPC, nedz arī tik efektīva dažādu šķirņu un uzglabāšanas apstākļu diapazonā. Piemēram, 2,4 DMN vēl nav reģistrēts lietošanai Eiropā.
Tehnoloģiju un zinātnieku konsorcijs Apvienotajā Karalistē un ASV ir strādājis pie novatoriskas sistēmas, lai izstrādātu precīzu bumbuļu fizioloģiskā stāvokļa uzraudzību veikalā reāllaikā, jo tas ļaus izveidot efektīvākus uzglabāšanas protokolus, kas precīzi pielāgoti katras šķirnes īpašības, lai esošās asnu kontroles metodes varētu būt efektīvākas. Konsorcijā ietilpst Storage Control Systems ASV, Dabas resursu institūts (Grinvičas Universitāte, Lielbritānija), AHDB Sutton Bridge Crop Storage Research (Apvienotā Karaliste) un Chelsea Technologies Ltd (Apvienotā Karaliste).
P-Pod
Šīs koncepcijas pamatā ir P-Pod — kamera, ko var novietot komerciālā veikalā, lai uzraudzītu bumbuļu paraugu stāvokli (80 līdz 100 kg) visā uzglabāšanas periodā. Koncepcija sākotnēji tika izstrādāta ābolu uzglabāšanas nozarei; SCS (Storage Control Systems) izstrādāja SafePod, ko var ievietot ābolu veikalos, kur tiek kontrolēta atmosfēra (O2 samazināts līmenis), lai palēninātu augļu vielmaiņu. SafePod var vadīt divos režīmos — koplietotā un izolētā. Koplietošanas režīmā augļi kamerā tiek pakļauti tādiem pašiem apstākļiem kā pārējā veikalā, savukārt, īslaicīgi iestatot izolētu režīmu, pākstis hermītiski noslēdz augļus pāksts iekšpusē, kamēr elpošanas mērījumus veic, izmantojot augstas izšķirtspējas CO.2 un O2 sensori.
Augļu elpošanas mērījumus izmanto, lai atklātu un koriģētu saspringtos uzglabāšanas apstākļus, kā arī noteiktu, kurā uzglabāšanas brīdī augļi sāk zaudēt kvalitāti. P-Pod koncepcijā ir ievērots līdzīgs pamatojums attiecībā uz kartupeļu bumbuļiem; hipotēze ir tāda, ka elpošanas raksturlielumus var izmantot, lai noteiktu dīgšanas sākšanos un kvalitātes problēmas, piemēram, cukura uzkrāšanos. Turklāt P-Pod sistēma ļaus uzraudzīt gaistošu sintēzi, un komanda plāno iekļaut automātisku svara zuduma uzraudzību un izstrādā sensorus, kas spēj sekot līdzi ādas dziedināšanas efektivitātei sacietēšanas laikā.
Pašlaik veikalā tiek veikta neliela bumbuļu kvalitātes kontrole, izņemot destruktīvu paraugu ņemšanu cukura analīzei un vizuālu dīgšanas pārbaudi. Elpošanas un ādas kvalitātes sensori pākstīs, ko var noslēgt "necaurlaidīgā" kartupeļu veikala vidē, nodrošinās būtiskas izmaiņas pieejamajā informācijā, lai pārvaldītu veikala vidi un kartupeļu kvalitāti.
Papildus kontroles sistēmai uzglabāšanas apstākļu optimizēšanai, uzraudzības informācija nodrošinās iespēju sakārtot veikalus bumbuļu gatavības ziņā un tādējādi pārvaldīt ražas plānošanu. Turklāt izstrādātā aprīkojuma platforma sniedz iespēju pārbaudīt vides pielāgošanas ietekmi uz bumbuļu kvalitāti, piemēram, nelielas oglekļa dioksīda izmaiņas un nepastāvīgu pārvaldību.
Pēc veiksmīgiem provizoriskajiem izmēģinājumiem konsorcijs meklē partnerus, lai šīs sistēmas izstrādi pārceltu uz nākamo posmu.