#LauksaimniecībasEkonomika #TirdzniecībasPolitika #PārtikasDrošība #Kazahstāna #SaulespuķuSēkluEksports #EkonomikasAttīstība
Eksporta tarifs saulespuķu sēklām Kazahstānā beigsies 31.augustā, izraisot diskusijas par tā atcelšanu. Šī situācija ir atkārtoti uzliesmojusi konfliktus starp sēklu ražotājiem un eļļas pārstrādātājiem. Lauksaimnieki cenšas eksportēt vairāk sēklu par augstākām cenām, savukārt naftas ražotāji meklē lētas vietējās izejvielas.
Nesen lauksaimnieki atklāja, ka neracionālie krājumi 2021./22. gada sezonā eksporta tarifa piemērošanas dēļ radīja neiegūto peļņu, kas pārsniedza 100 miljardus tengu.
Atbildot uz to, naftas ražotāji rīkoja preses konferenci, kurā pretēja šiem apgalvojumiem, norādot, ka valstī šāds sēklu daudzums nav pieejams. Viņi apgalvo, ka vietējā sēklu piedāvājums nav pietiekams, lai apmierinātu vietējo pieprasījumu.
Qazaq Astyq Group komercdirektors Aleksandrs Bužeņica deva mājienus, kā sēklu ražotāji netīšām paver ceļu Krievijas izejvielu reeksportam. Tas apdraud Kazahstānas nodrošinātību ar pārtiku.
Turklāt rakstā aplūkotas bažas par ietekmi uz valsts nodrošinātību ar pārtiku. Bužeņica apgalvo, ka izejvielu eksportēšana mazina Kazahstānas apstrādes rūpniecību, savukārt citas valstis strādā, lai stiprinātu savu. Eļļas pārstrādes rūpnīcu pieaugums Vidusāzijā, ko veicina nepieciešamība pēc izejvielām, piemēram, saulespuķu sēklām, ir ekonomisks izaicinājums Kazahstānai.
Rakstā norādīts, ka Krievijas tirgotāji varētu izmantot zemos eksporta tarifus, pārdēvējot Krievijas sēklas par Kazahstānas produkciju, lai piekļūtu Ķīnas, Uzbekistānas un Tadžikistānas tirgiem. Šādas darbības grauj Kazahstānas ekonomisko izaugsmi un rūpniecības attīstības centienus.
Bužeņica uzsver, ka, neskatoties uz eksporta tarifu, eļļas sēklu tirdzniecība turpinās, Ķīnai pārmaksājot par Kazahstānas saulespuķu sēklām. Viņš uzsver līgumu un apstrādes sarežģītību pretstatā vienkāršiem pirkšanas un pārdošanas darījumiem.
Rakstā ir aplūkotas arī Kazahstānas izmantotās stratēģijas vietējo tirgu pārvaldībai. Bužeņica apspriež līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu, uzsverot, ka Kazahstāna saglabā plānveidīgu pieeju, lai izvairītos no tirgus piesātinājuma.
Raksta noslēgumā aicināts ievērot piesardzību, nosakot ierobežojošus pasākumus pārstrādes produktu eksportam. Tajā ir uzsvērta pieredze no kaimiņvalstīm, piemēram, Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas, kurām ir ierobežots izejvielu eksports, vienlaikus veicinot spēcīgas pārstrādes nozares. Šo notikumu ietekme ir nozīmīga, ietekmējot gan ekonomisko izaugsmi, gan nodrošinātību ar pārtiku Kazahstānā.