Maskavā Federālā dārzkopības zinātniskā centra Federālās valsts budžeta zinātniskās institūcijas Zinātniskās informācijas centrā ir atklāts XII starptautiskais forums “Dārza dienas Birjuļovā”, kas ilgs no 18. līdz 19. augustam. Šī gada foruma tēma bija "Fundamentālās zinātnes ieguldījums lauksaimniecības ilgtspējīgā attīstībā, Krievijas Federācijas iedzīvotāju veselības un dzīves kvalitātes veidošanā". Plenārsēdē piedalījās Krievijas Zinātņu akadēmijas prezidents AM Sergejevs, Federālā dārzkopības zinātniskā centra direktors akadēmiķis IM Kuļikovs, akadēmiķis Ju.F. Lačuga un citi zinātnieki.
"No vienas puses, šis pasākums ir starptautiska konference, bet tā ir arī vieta, kur var vispārīgi runāt par mūsu lauksaimniecības attīstības problēmām un dažādām starpdisciplinārām jomām, kas šobrīd ļoti interesē valsti," sacīja Krievijas prezidents. Zinātņu akadēmija AM Sergejevs. – Šobrīd esam ļoti atbildīgā situācijā, kad lauksaimniecības mūsdienu zinātni orientētas attīstības jautājumi ir sasnieguši savu potenciālu. Galvenā problēma, kas mums ir valstī, ir mūsu inovāciju sistēmas neefektivitāte.
Krievijas Zinātņu akadēmijas prezidents atzīmēja, ka iemesls, kāpēc lauksaimniecības attīstība Krievijā mūsdienās ir sarežģīta, slēpjas komunikāciju un administrācijas jomā. Institūti un pētniecības centri savu darbu nav pārtraukuši jau kopš PSRS laikiem, taču šobrīd to sasniegumi nonāk līdz īstenošanai ar lielām grūtībām. Arī bizness, pēc AM Sergejeva domām, notiekošajā nav vainojams. Problēma ir “vidējās saites” trūkums, kas savienotu rūpniekus ar zinātniekiem.
"Mēs dažkārt to apspriežam, salīdzinot, teiksim, ar veselības aprūpes sistēmu. Paskatieties – Veselības ministrijā mums ir tā sauktie galvenie ārštata speciālisti dažādās jomās. Tie ir ļoti spēcīgi zinātnieki, vadītāji, bet tomēr ieņem atbildīgus administratīvus amatus. Tādam pašam mūsu akadēmiskās klātbūtnes modelim jābūt arī Zemkopības ministrijā,” piebilda Krievijas Zinātņu akadēmijas prezidents.
SEVI. Sergejevu vienojās Valsts domes Agrāro jautājumu komitejas priekšsēdētājs VI Kašins. Savā atklāšanas ziņojumā viņš izklāstīja citas galvenās mūsdienu Krievijas augkopības un lopkopības problēmas. Viena no galvenajām bija atkarība no importētajām sēklām un tehnoloģijām daudzās jomās. Lai ar to tiktu galā, jāatbalsta ne tikai selekcionāri vai ģenētiķi, bet arī mašīnu un kombainu izstrādātāji, kuru Krievijas saimniecībās trūkst.
Vienu no iespējamiem risinājumiem piedāvāja akadēmiķis Ju.F. Šaks: “Par spīti visam un par spīti visam, iestādes turpina darboties. Katru gadu viņi ražo vairāk nekā 300 jaunu šķirņu un hibrīdu. Jāsaka, ka līdz 1990. gadam mums nebija problēmu nevienā virzienā sēklaudzēšanā, bet kāpēc? Jo ministrijas paspārnē bija spēcīga sēklaudzēšanas aktivitāšu sistēma. Tad notika funkciju nodalīšana. VASKhNIL izsniedza augstākas reprodukcijas sēklas, tad eksperimentālās saimniecības, kas bija kopā ar tām, pārnesa šīs sēklas uz nākamo posmu un nodeva gala saimniecībām. Bija skaidra sistēma. Jāņem vērā pieredze, ko mums atstāja mūsu lielie senči. Es gribētu citēt VI Edelšteinu: “Bez bioloģijas tehnoloģija ir akla, bez mehanizācijas ir mirusi, bet visu izšķir nepielūdzamā ekonomika.” Mums joprojām ir jāaug un jāaug, un bez fundamentālās zinātnes tas nebūs iespējams.