Sajoda Pirova zemnieku saimniecība no Birobidžanskas rajona JAO iedzīvotājus nodrošina ar svaigiem dārzeņiem un kartupeļiem jau 15 gadus. Un šogad viņš plāno atklāt pirmo ziemas lauksaimniecības sezonu pēc divu dārzeņu siltumnīcu pārkārtošanas ar kopējo platību 600 kvadrātmetri. m. darbam visa gada garumā. Kā zemniekam sarežģītos apstākļos izdodas paplašināt savu biznesu un kāpēc viņš atsakās no ķīniešu strādniekiem – kora materiālā. IA EAOMedia.
Sayyods Pirovs no Valdgeimas ciema nav jaunums lauksaimniecībā.
- Mūsu saimniecība sākās ar dārzeņu – kāpostu, gurķu un dažu citu kultūru audzēšanu. Viņiem bija atvēlēti aptuveni 40 hektāri. Pamazām platības tika palielinātas, un šobrīd tās ir pieaugušas gandrīz piecas reizes – līdz 180 hektāriem, stāsta Sajods Dilšodovičs.
KFH Sayyoda Pirova no ciema. Valdgeim, Birobidžanskas rajons. Foto: no personīgā arhīva
12
Tagad saimniecībā audzē kartupeļus, kāpostus, bietes, burkānus, gurķus, tomātus, arbūzus, redīsus, dažādus zaļumus. Dārzeņi tiek stādīti gan atklātā zemē, gan divās lielās siltumnīcās ar platību 400 un 200 "kvadrātiņi".
Lauvas tiesa no saimniecības zemes, aptuveni 150 hektāru, tiek atdota sojai. Ne velti šo eļļas augu kultūru ebreju autonomajā apgabalā sauc par vietējo lauku karalieni.
Sojas pupas šogad, starp citu, būtu iesētas vēl vairāk. Taču spēcīgas lietusgāzes izdarīja savas korekcijas sēšanas kampaņas laikā, kas kopumā nepārsteidz. JAO tradicionāli ir attaisnojusi savu riskantās lauksaimniecības zonas statusu.
Plāni bija jāmaina arī pieaugošo ražošanas izmaksu dēļ. Vienkāršāk ir uzskaitīt to, kas nav sadārdzinājies uz pretkrievisko sankciju fona.
- Minerālmēsli, lai gan pērkam krievu, no vietējiem piegādātājiem, sadārdzinājušies pieklājīgi – par 40 procentiem. Plus vēl ievērojami izdevumi par dīzeļdegvielu. Arī sēklas dārzeņu audzēšanai tagad ir dārgākas, jo gandrīz visas ir svešas. Pircējiem jāsaprot, ka no zināma preču cenu pieauguma nevar izvairīties. Bet šāda situācija ir ne tikai mūsu valstī, bet visā valstī,” saka Sayyod Pirovs.
Taču agrāriešus satrauc ne tik daudz sēklu, mēslojuma un degvielas un smērvielu cenas, cik darbaspēka trūkums. Un šeit nebūt nav pandēmijas streika. Atšķirībā no vairākām autonomijas saimniecībām, ķīniešu viesstrādnieki šajā zemnieku saimniecībā iepriekš nav pieņemti darbā. “Smaidi un smaidi” vienmēr viens pats. Bet bēda ir tā, ka pēdējā laikā pat vietējiem nav kārojas atrotīt piedurknes un strādāt pie zemes.
— Cenšamies pieņemt darbā vietējos iedzīvotājus, algas aug. Bet jaunieši nemaz negrib strādāt. Ar katru gadu situācija pasliktinās. Nav mašīnu operatoru, parastu strādnieku, ar visiem speciālistiem ir milzīgas problēmas. Bet mēs palielinām platības, šoreiz esam atvēlējuši vēl vairāk zemes kartupeļiem un kāpostiem. Kaut kā visu iestādīja, un tagad kasīšu galvu, kā mēs rudenī visu sakopsim. Vēl nav ne jausmas,” sūdzas zemnieks.
KFH pārdod produkciju reģionā. Parasti pārdošanas problēmu nav. Jau daudzus gadus centrālajā Birobidžaņas tirgū darbojas mazumtirdzniecības vieta, zemnieks sadarbojas ar populāriem ķēdes veikaliem un lielveikaliem. Neizslēdziet ekonomikā un iespēju piekļūt citiem reģioniem.
“Skatīsimies, kā šogad veiksies precēm. Ja redzēsim, ka nav iespējams visu pārdot tikai ebreju autonomajā apgabalā, sadarbojoties ar mūsu uzticamajiem partneriem mēģināsim paplašināties uz kaimiņu reģioniem. Protams, ceru uz atbalstu no valsts. Būtu jauki, ja palīdzētu ar kombaina iegādi, kas noderēs kartupeļu novākšanas laikā,” saka Sajods Dilšodovičs.
Nākamajai ziemai zemniekam ir savi plāni – pāraprīkot abas siltumnīcas to darbībai visu gadu. Iepriekš dārzeņi zem plēves nogatavojās tikai siltajā periodā. Taču šogad viņi pirmo reizi plāno novākt ražu skarbajā Tālo Austrumu salnā.
Neapšaubāmi, “perestroika” prasīs nopietnas finanšu injekcijas. Taču arī pie mīnus 40 iedzīvotāji varēs iegādāties svaigus gurķus, tomātus un zaļumus no Valdheimas dārza.