#Lauksaimniecība #Ilgtspējīgalauksaimniecība #Slāpekļa apsaimniekošana #Baktēriju inokulācija #RaugaEfficiency #VidesSaglabāšana #LauksaimniecībasInovācijas
Nesenajā prezentācijā Pupiņu dienā 2024 asociētais profesors Paulo Pagliari dalījās ieskatos savos pētījumos, uzsverot baktēriju inokulācijas potenciālu, lai mainītu slāpekļa pārvaldību lauksaimniecībā.
Tiecoties pēc ilgtspējīgas lauksaimniecības, vissvarīgākais joprojām ir centieni optimizēt mēslojuma izmantošanu, vienlaikus maksimāli palielinot ražu. Ievadiet Azospirillum brasilense, slāpekli fiksējošo baktēriju, kas demonstrē ievērojamu efektivitāti slāpekļa mēslojuma daudzuma samazināšanā sausām ēdamajām pupiņām. Šī novatoriskā pieeja, kuru vada Paulo Pagliari un viņa komanda Minesotas Universitātē, nodrošina ievērojamu izmaksu ietaupījumu audzētājiem un vides saglabāšanu.
Pupiņu dienā 2024 Pagliari uzsvēra, ka ir steidzami jāpieņem stratēģijas, lai samazinātu slāpekļa ievadi, pieaugot mēslojuma izmaksām un pieaugot ekoloģiskām problēmām. Azospirillum brasilense kā sēklu inokulantu izmantošana ir daudzsološs risinājums, kas potenciāli samazina slāpekļa ievadi līdz pat 25%.
Pamatojoties uz plašiem izmēģinājumiem, Pagliari uzsvēra konsekventās pozitīvās atbildes, kas novērotas, lietojot Azospirillum brasilense, salīdzinot ar iepriekšējiem bioloģiskajiem produktiem. Atšķirībā no iepriekšējiem centieniem, kur efektivitāte bija nenotverama, šo slāpekli fiksējošo baktēriju izmantošana ir devusi daudzsološus rezultātus dažādām kultūrām, tostarp kviešiem, kukurūzai un tagad arī melnajām pupiņām.
Lai gan sākotnējie izmēģinājumi importēja celmus no Brazīlijas, Pagliari paredz ražošanas lokalizāciju, lai nodrošinātu pieejamību un pieejamību audzētājiem. Pārbaudot dažādus inokulācijas ātrumus kopā ar dažādiem mēslojuma režīmiem, komanda cenšas optimizēt Azospirillum brasilense izmantošanu, jo īpaši scenārijos ar vidēju vai zemu slāpekļa lietojumu.
Tomēr problēmas joprojām pastāv, par ko liecina ražas samazināšanās, kas novērota ar pilnu slāpekļa daudzumu. Pagliari uzsvēra, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana, lai atklātu šīs parādības veicinošos faktorus, sākot no augu populācijas dinamikas līdz fizioloģiskiem stresa faktoriem.
Pētījuma gaitā Pagliari komanda joprojām ir apņēmusies rūpīgi pārbaudīt slāpekļa dinamiku, kopējo slāpekļa izvadīšanu un pupiņu olbaltumvielu saturu, lai precizētu ieteikumus audzētājiem. Ar pastāvīgu atbalstu un finansējumu baktēriju inokulācijas potenciāls revolucionizēt slāpekļa pārvaldību lauksaimniecībā kļūst arvien tuvāks, vēstot par jaunu ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses laikmetu.