Šajā sezonā Krievijā gaidāma diezgan pieklājīga ogu raža. Taču nākamgad var ietekmēt dārza un dekoratīvo augu stādāmā materiāla importa aizliegums, kas saskaņā ar ceturto Eiropas sankciju paketi stāsies spēkā 10.gada 2022.jūlijā. Līdz šim gandrīz 100% stādāmā materiāla, kas paredzēts, piemēram, dārza zemeņu audzēšanai, tika ievests no Eiropas valstīm.
Pēc Zemkopības ministrijas datiem, Krievijas zemnieki šosezon jau novākuši 8.8 tūkstošus tonnu augļu un ogu. Tas ir 1.4 reizes vairāk nekā pērn. No tiem izaudzētas 4.2 tūkst.t ogu (galvenokārt zemenes), kauleņi (galvenokārt ķirši un aprikozes) – 4.6 tūkst.t. Šādi rezultāti kļuvuši iespējami, cita starpā, pateicoties valsts atbalstam, norāda departamentā. Dārzkopjiem tiek kompensēta daļa no daudzgadīgo augļu un ogulāju stādījumu dēšanas un kopšanas izmaksām, kompensēti lauksaimniecības objektu izveides un modernizācijas izdevumi, komersantiem ir pieejamas preferenciālas investīcijas un “īsie” kredīti, zemniekiem – dotācijas.
Tagad vēl ir grūti prognozēt kopējo ogu ražu, norāda Ogu savienības ģenerāldirektore Irina Kozija. Dienvidos bija auksts un lietains pavasaris, tāpēc ogu novākts mazāk, turklāt oga izrādījās ne pārāk salda saules trūkuma dēļ. Tagad valsts centrā ir sākusies ražas novākšana. Siltumnīcas ogu raža izrādījās pienācīga, un vietām atklātā zemē mitruma dēļ tā izrādījās inficēta ar pelējumu.
Pēc Kozija teiktā, šosezon ar pandēmiju saistītā personāla trūkuma problēma ir atrisināta: Krievijā ir atgriezušies ārvalstu sezonas strādnieki, un arī vietējie iedzīvotāji pievelkas darbam. Pērn lielā mērā darbinieku trūkuma dēļ daudzi lielie lauksaimniecības ražotāji bija spiesti samazināt ogulāju platības. Neliels ražošanas pieaugums, pamatojoties uz gada rezultātiem (pēc Rosstat datiem, tas ir 600 tonnas) notika mazo saimniecību dēļ.
Tomēr dārznieki jau šogad ir saskārušies ar sankciju sekām pret Krieviju, saka Kozijs. Pavasarī stādi tika atvesti par satriecošām cenām loģistikas grūtību dēļ. Un no 10. jūlija stādāmā materiāla ievešana būs pilnīgi neiespējama, kas ietekmēs nākamo sezonu, jo vienas un tās pašas zemenes tiek pārstādītas ik pēc diviem vai trim gadiem. Pēc Ogu savienības datiem, Krievijā ir sava stādu ražošana, taču tā ir neliela un pārsvarā ir amatniecība – šādam stādāmajam materiālam ir daudz mazāka raža. Profesionāli ar to nodarbojas tikai viens uzņēmums Adigejā. Un to būs grūti importēt caur trešajām valstīm, jo Rietumi “veic ļoti bargus pasākumus pret tiem, kas sadarbojas ar Krieviju”, atzīmē eksperts.
Ne mazāk sarežģīta ir situācija ar agroķimikāliju, iekārtu un rezerves daļu, substrātu un konstrukciju piegādi siltumnīcām.
“Sūknim nolūza gumija – visa laistīšanas sistēma uzreiz paceļas. Un tas nozīmē, ka visa plantācija iet bojā. Un Ķīnā viņi neražo piemērotas rezerves daļas,” saka Kozijs.
Līdzīgas problēmas – ar visām ogām. Tagad dienvidos ir sākusies aveņu lasīšana. Pirmo reizi tirgū parādījās siltumnīcās audzētas avenes – no Maskavas apgabala, Voroņežas, Kaļiņingradas apgabaliem. Bet kā siltumnīcu virziens attīstīsies tālāk, joprojām nav skaidrs. Šajā ziņā dārznieki bija izdevīgākā stāvoklī. Ir lielāka pieredze ābeļu stādu audzēšanā Krievijā. Jā, un tur ir atšķirīgs stādīšanas cikls: ja zemenes nepieciešams pārstādīt ik pēc 2-3 gadiem, tad ābeļdārzs dzīvo vidēji 13-15 vai pat vairāk nekā 20 gadus, atzīmē Irina Kozija.