#Lauksaimniecība #IlgtspējīgaLauksaimniecība #Adaptācija klimatam #LauksaimniecībasIvestīcijas #Precīzālauksaimniecība #AtjaunojamāEnerģija #ZviedrijaLauksaimniecība #PārtikasDrošība #VidesIlgtspēja
Nesenā programma “Īpašā darba kārtība: Klimatutmaningen” par SVT izvirzīja kritiskus jautājumus par lauksaimniecības nozares izaicinājumiem un pienākumiem globālās klimata krīzes apstākļos. Kamēr programmā tika apspriesta nepieciešamība pēc emisiju samazināšanas, ilgtspējīgas prakses un mežsaimniecības loma pēc ES lēmumiem, tajā acīmredzami trūka lauksaimnieku un lauksaimniecības pētnieku pārstāvības.
Tomēr pamatproblēma nav izpratnes vai vēlmes trūkums lauksaimniecības nozarē veikt pāreju. Dzīvošana ārpus zemes rada skaudru izpratni par klimata pārmaiņu sekām. Patiesais izaicinājums ir rentabilitāte.
Saskaņā ar neseno LRF un Lantmännen ziņojumu, tiek prognozēts, ka pāreja uz ilgtspējīgu lauksaimniecību nākamajos 80-85 gados Zviedrijas lauksaimniecības nozarei izmaksās 15-20 miljardus Zviedrijas kronu. Tas nozīmē ikgadējās izmaksas 20 miljardu SEK ar 15 procentu likmi, kā arī papildu 10–11 miljardus SEK ikgadējos izdevumus. Lai gan šie skaitļi ir jāņem vērā saistībā ar nozares kopējo apgrozījumu, kas ir aptuveni 80 miljardi SEK gadā, un pārtikas patēriņa kopējo vērtību, kas ir aptuveni 350 miljardi SEK gadā, ir skaidrs, ka risinājums ir jāatrod.
Zaļā nozare saskaras ar sarežģītu izaicinājumu, ko nevar viegli atrisināt, izmantojot universālu risinājumu. Lauksaimniecība, kas ir cieši saistīta ar globālo oglekļa ciklu, prasa pārdomātu apsvērumu. Zaļās pārejas iespējas ietver palielinātu atjaunojamo enerģijas avotu, piemēram, biogāzes un saules enerģijas, ražošanu.
Debatēm ļoti svarīgi ir noteikt šo investīciju apjomu, pamatojoties uz to, cik stabilu mēs vēlamies, lai valsts pārtikas ražošana būtu. Ziņojumā uzsvērts, ka ienākumiem ir jāpalielina par 25 procentiem, lai aizsargātos pret izmaksu pieaugumu. Šo izmaksu sloga dalīšana lauksaimniecības, klimata un enerģētikas politikā ir nepārprotama nepieciešamība.
Ieguldījumi precīzās lauksaimniecības tehnoloģijās, elektrificētos transportlīdzekļos un apūdeņošanas rezervuāros, ko veicina tādas programmas kā štata Klimatklivet, veicina ne tikai saimniecības ilgtspējību, bet arī atbilst valsts pārtikas stratēģijām un aizsardzības centieniem.
Pašlaik Zviedrija lielā mērā ir atkarīga no pārtikas importa, un tās pašpietiekamības līmenis ir aptuveni 50 procenti. Izmaksas būtu jāsedz, palielinot atbildību tirdzniecībā un potenciāli augstākas pārtikas cenas patērētājiem ilgtermiņā. Atkarībā no valsts kompensācija ilgtermiņā tiek uzskatīta par neuzticamu. Galu galā visefektīvākā pielāgošanās klimatam ir stabilu un ienesīgu lauksaimniecības uzņēmumu nodrošināšana.
Kamēr Zviedrija cīnās ar lauksaimniecības pārejas izaicinājumiem, galvenais ir atrast harmonisku līdzsvaru starp ekonomisko dzīvotspēju un vides ilgtspējību. Ierosinātās investīcijas un stratēģijas, kas izklāstītas ziņojumā, nodrošina ceļvedi valsts pārtikas ražošanas nodrošināšanai, vienlaikus risinot klimata problēmas. Sadarbības centieni, kopīgi pienākumi un gudras investīcijas paver ceļu noturīgai un ilgtspējīgai Zviedrijas lauksaimniecības nākotnei.