Azerbaidžānas ziemeļu reģionā tiek izravētas vecās ābeles un tiek stādīti jauni intensīvi augļu dārzi. Līdz ar to eksporta kritums ir īslaicīgs.
Kopš šā gada sākuma Azerbaidžāna samazinājusi ābolu eksportu, taču auguši ienākumi no piegādēm, kas saistīts ar šīs preces sadārdzināšanos.
Piegādes sasniedza gandrīz 20 tūkstošus tonnu
Saskaņā ar Valsts muitas komitejas datiem 2022. gada janvārī-jūlijā Azerbaidžāna eksportēja 19,703 13,226,000 tonnas ābolu 27,571 12 616 USD vērtībā. Pērn šajā pašā periodā piegādes uz ārvalstīm sastādīja 28.5 4.8 tonnu XNUMX miljonu XNUMX tūkstošu dolāru apmērā. Tādējādi gada laikā Azerbaidžānas ābolu eksports kvantitatīvā izteiksmē samazinājies par XNUMX%, bet vērtības izteiksmē tas palielinājies par XNUMX%.
Krievija ir galvenā ābolu importētāja no Azerbaidžānas
Šā gada pirmajā pusgadā Azerbaidžāna uz Krieviju eksportēja 17,981 12,104,000 tonnu ābolu 24,580 11 242 dolāru apmērā. Pērn šajā pašā periodā šis rādītājs bija 26.8 7.7 tonnu līmenī 96.25 miljonu 18,000 tūkstošu dolāru apmērā. Gada laikā Azerbaidžānas ābolu eksports uz Krievijas Federāciju kvantitatīvā izteiksmē samazinājies par 2022%, bet vērtības izteiksmē tas palielinājies par XNUMX%. Tādējādi pārskata periodā XNUMX% no eksporta tika novirzīti uz Krieviju. Azerbaidžāna XNUMX. gada pirmajā pusē eksportēja vairāk nekā XNUMX XNUMX tonnu ābolu.
Nākotne ir jaunās šķirnēs
Lauksaimniecības eksperts Mirjavids Hasanovs sarunā ar Sputnik Azerbaidžānu sacīja, ka Krievijā ir palielinājies pieprasījums pēc Azerbaidžānas āboliem, līdz ar to pieaugušas arī cenas.
“Šo augli Azerbaidžānā audzē galvenokārt ziemeļu reģionā. Šeit tiek izravētas vecās ābeles un iestādīti jauni intensīvie augļu dārzi. Līdz ar to eksporta samazinājums ir īslaicīgs. Pēc kāda laika jaunas ābeles sāks nest augļus, un atkal pieaugs piegāžu apjoms uz ārzemēm,” sacīja Gasanovs.
Pēc viņa teiktā, šodien tiek stādītas jaunas ābeļu šķirnes, kuru augļus pasaules tirgū pārdod par augstāku cenu.
Pārdots par labu cenu
Eksperte stāstīja, ka šogad āboli tiek pārdoti par labu cenu. “Šobrīd augļu dārzos kilogramu augļu pārdod par 1-1.2 manātiem. Kilograma ābolu piegāde uz Krieviju, ņemot vērā pašizmaksu, ir 3.5-4 manāti. Ābeļu stādīšana ir izdevīga. Kopumā vēlams stādīt uz eksportu orientētus augļu kokus,” sacīja Hasanovs.
2021.gadā ābolu ražošana Azerbaidžānā pieauga par 20.3% salīdzinājumā ar 2015.gadu un par 2.3% salīdzinājumā ar 2020.gadu, līdz 308.4 tūkstošiem tonnu. Pērn 41.9% no visiem Azerbaidžānā audzētajiem āboliem krita uz Gubas, 17% – Hačmazas, 11.3% – Gusaras apgabaliem, 4.9% – Nahičivanas autonomajā republikā. Produkcijas eksports veidoja 21.7% no kopējās saražotās produkcijas. Savukārt pērn 94.1% Azerbaidžānas ābolu eksporta krita uz Krieviju, 4.6% – uz Kazahstānu, 0.3% – uz Irānu, 1% – uz citām valstīm.
Eksporta ierobežojumi atcelti
Atgādināt, ka 2020. gada decembrī radās problēmas Azerbaidžānas ābolu un tomātu eksportā uz Krieviju, jo tajos tika konstatēti kaitēkļi. Tomēr, pateicoties pušu sadarbībai, tie tika atrisināti. 2022. gada martā Krievijas Federācijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests pilnībā atcēla ierobežojumus šo produktu importam no Azerbaidžānas.