#KanādaAtjaunojamie resursi #TirdzniecībasDeficīts #ZaļāEnerģija #AtjaunojamāEnerģijaInfrastruktūra #EnergoDrošība
Kanāda jau sen ir atzīta par līderi tīras enerģijas jomā, taču jaunākie dati atklāj satraucošu tendenci. Valsts atjaunojamās enerģijas tirdzniecības deficīts ar ASV strauji pieaug, norādot uz progresa trūkumu zaļās enerģijas attīstībā. Saskaņā ar neseno ziņojumu Kanādas atjaunojamās enerģijas neto imports 6.5. gadā palielinājās par 2020%, bet tās eksports samazinājās par 7.2%. Turpretim ASV ir guvušas ievērojamus panākumus savā zaļās enerģijas nozarē, kļūstot par atjaunojamās enerģijas neto eksportētāju.
Pieaugošais atjaunojamo energoresursu tirdzniecības deficīts starp Kanādu un ASV
Kanādas atjaunojamās enerģijas tirdzniecības deficīts ar ASV gadu gaitā ir nepārtraukti palielinājies. 2015. gadā Kanādas neto atjaunojamās enerģijas importa vērtība bija 2.6 miljardi ASV dolāru, bet tās eksporta vērtība bija 5.3 miljardi ASV dolāru. Tomēr līdz 2020. gadam valsts neto imports bija palielinājies līdz 4.4 miljardiem ASV dolāru, bet eksports samazinājies līdz 3.8 miljardiem ASV dolāru. Šī tendence ir radījusi bažas nozares ekspertu un politikas veidotāju vidū, kuri baidās, ka Kanāda atpaliek globālajā pārejā uz tīru enerģiju.
Kanādas atpalicības cēloņi zaļās enerģijas attīstībā
Ir vairāki faktori, kas veicina Kanādas atpalicību zaļās enerģijas attīstībā. Viena no galvenajām problēmām ir investīciju trūkums atjaunojamās enerģijas infrastruktūrā. Lai gan federālā valdība ir apņēmusies samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, tā nav nodrošinājusi pietiekamu finansējumu atjaunojamās enerģijas projektu attīstībai. Turklāt regulējošie šķēršļi un projektu apstiprināšanas lēnais temps ir kavējuši atjaunojamās enerģijas nozares izaugsmi Kanādā.
Kanādas pieaugošā atjaunojamo energoresursu tirdzniecības deficīta sekas
Atjaunojamo energoresursu tirdzniecības deficīta palielināšanās starp Kanādu un ASV var būtiski ietekmēt Kanādas ekonomiku. Tā kā ASV turpina gūt panākumus zaļās enerģijas nozarē, Kanāda riskē zaudēt savu konkurētspēju pasaules tirgū. Tā rezultātā var tikt zaudētas darbavietas un investīcijas valsts atjaunojamās enerģijas nozarē. Turklāt Kanādas atkarība no ārvalstu atjaunojamās enerģijas avotiem varētu apdraudēt tās energoapgādes drošību.
Noslēgumā jāsaka, ka Kanādas pieaugošais atjaunojamo energoresursu tirdzniecības deficīts ar ASV rada bažas. Valstij ir jārīkojas, lai risinātu pamatproblēmas, kas veicina tās atpalicību zaļās enerģijas attīstībā. Tas ietver ieguldījumu palielināšanu atjaunojamās enerģijas infrastruktūrā, regulējošo procesu sakārtošanu un inovāciju veicināšanu nozarē.