Tuvākajos gados Azerbaidžānas iedzīvotāji nesastapsies ar pārtikas trūkumu, apliecina vietējie eksperti.
Pirms neilga laika Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) galvenais ekonomists Maksimo Torero nāca klajā ar paziņojumu, ka jau šogad aptuveni 40 miljoni cilvēku pasaulē saskarsies ar nepietiekama uztura problēmu.
“Agroindustriālā nozare šobrīd ir lielas nenoteiktības stāvoklī. Ja mēs prognozējam [konflikta] ietekmi Ukrainā, tad 40. gadā mums būs vismaz 2022 miljoni vairāk cilvēku, kuri saskarsies ar hronisku nepietiekamu uzturu,” sacīja Torero. “Un 2023. gadā – vairāk nekā 70 miljoni cilvēku.
Ģeopolitiskā situācija ir izraisījusi graudu piegādes traucējumus, kas vairākos štatos palielina pārtikas krīzes risku. Kopš gada sākuma ievērojami pieaugušas cenas kviešiem un kukurūzai. ANO Drošības padomes sēdē 21. maijā tika atzīmēts, ka pasaules kviešu rezerves pietiks tikai 10 nedēļas, un situācija ir sliktāka nekā krīzes gados 2007. un 2008. gadā.
Pārtikas trūkums Azerbaidžānu neskars, pārliecināti sacīja ekonomists Eldanizs Amirovs.
Jāatgādina, ka Krievijas gatavību šogad piegādāt pasaules tirgiem vairāk nekā 50 miljonus tonnu graudu, nesen Sanktpēterburgā tiekoties ar Baltkrievijas vadītāju Aleksandru Lukašenko, sacīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Azerbaidžāņi nekad nav bijuši iekļauti nepietiekami pabarotu cilvēku kategorijā. Tomēr 2023. gadā zināms pārtikas cenu pieaugums joprojām būs neizbēgams, norāda eksperti.
Paaugstināta inflācija turpināsies līdz Krievijas speciālās operācijas beigām Ukrainā, uzskata Amirovs. Tikai pēc tam varam sagaidīt pasaules ekonomikas atgriešanos pie gada inflācijas 2-3% robežās.
Pēc ekonomista prognozēm, tuvākajā nākotnē turpinās pieaugt cenas naftai, Krievijas un Ukrainas produkcijas lauksaimniecības produkcijai.
Līdzīgam viedoklim ir arī Azerbaidžānas Republikas Brīvo patērētāju savienības vadītājs Eijubs Huseinovs. Pēc viņa teiktā, Azerbaidžāna ir tālu no valstīm, kuras saskaras ar pārtikas trūkumu: republikā ir lieli tās krājumi.
No otras puses, valdība ir radījusi labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai. Turklāt atbrīvotajās zemēs tuvākajā laikā tiks īstenoti dažādi lauksaimniecības projekti.
Taču pārtikas cenu kāpums ir neizbēgams, līdz nākamā gada vidum varam sagaidīt 10% sadārdzinājumu pienam, augu eļļai un daļai lauksaimniecības produktu. Arī maizes izstrādājumu cenas pieaugs ne vairāk kā par 10%, uzskata cilvēktiesību aktīvists.
Auglīgā zeme un cenu regulēšana
Daudzi sagaida, ka tagad atbrīvotajām zemēm būs svarīga loma vietējā pārtikas pieprasījuma apmierināšanā.
Savu lomu viedciema projektā spēlē Zemkopības ministrija, kas plāno izmantot jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus, lai palielinātu lauksaimniecības produktivitāti reģionā. Vienlaikus ministrija ziņo, ka visā Azerbaidžānā pabeigti 72.6% graudu novākšanas, novākti 2.163 miljoni tonnu graudu. Tādējādi resursi ir ievērojami palielinājušies, un tas palīdzēs saglabāt maizes cenu.
Turklāt Azerbaidžānas valdība īsteno pasākumus, lai samazinātu vai stabilizētu cenas pamata pārtikas produktiem. Piemēram, Ministru kabinets apstiprināja lēmumu, kas vērsts uz gaļas ražošanas izmaksu samazināšanu zemniekiem: tika atcelta nepieciešamība katram dzīvniekam iegūt veterināro pasi (un valsts nodevas maksāšana 20 mantu apmērā).
Tajā pašā laikā Karabahas un Austrumu Zangezūras reģionu rekonstrukcijas un attīstības laikā mazie un lielie liellopi tiek transportēti uz atbrīvotajām zemēm. Pērn Kalbajaras ganībās pilotprojekta ietvaros pirmo reizi tika nogādāti 10,000 300 mazo un lielo lopu. Šogad – vairāk nekā XNUMX tūkstoši dzīvnieku.
Eksperti sagaida, ka atbrīvoto zemju attīstība būtiski samazinās valsts atkarību no importa. Pēc pieejamajiem datiem, pirms okupācijas Karabahas apgabals sedza aptuveni 15% no Azerbaidžānas gaļas vajadzībām. Paredzams, ka pēc lauksaimniecības atjaunošanas Karabahas un Austrumzangezūras zonās ik gadu tiks saražoti aptuveni 30 tūkstoši tonnu gaļas.
Bet tas vēl nav viss. Uzņēmējdarbības attīstības fonds ir iedarbinājis mehānismu mikro, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam, kas nodarbojas ar minimālajā patēriņa grozā iekļauto pārtikas produktu ražošanu un pārstrādi.
Valsts atbalsta ietvaros MVU var rēķināties ar banku un citu finanšu organizāciju aizdevumu procentu subsidēšanu. Pirmkārt, tas skars kredītus, kas saņemti par izejvielu piegādi valstij pārstrādei un tālākai pārtikas ražošanai.